Gremošanas traucējumi ir viena no biežākām sūdzībām, ar ko pacienti vēršas pie ģimenes ārsta, terapeita un farmaceita. Šīs sūdzības mēdz būt ļoti dažādas. Gremošanas traucējumi var skart jebkuru cilvēku: no zīdaiņa līdz sirmgalvim. Protams, katrā vecumgrupā ir atšķirīgas sūdzības. Ārsts, zinot, kādas gremošanas trakta slimības vairāk raksturīgas konkrētai vecumgrupai, mērķtiecīgi veic izmeklēšanu un sāk terapiju. Meteorisma cēlonis un ārstēšanas principi Vienas no biežākām sūdzībām par gremošanas traktu ir pārmērīga vēdera uzpūšanās jeb meteorisms. Gāzu veidošanās zarnu traktā ir fizioloģisks process. Uzturprodukti, kas nerada īpašu vēdera uzpūšanos, veido apmēram 18 ml gāzu stundā, turpretim produkti, kas rada vēdera uzpūšanos, apmēram 172 ml stundā. Pacientam ir īslaicīga vai ilgstoša pilnuma sajūta pakrūtē, sāpes, atraugas, vēdera apjoma palielināšanās. Visās vecumgrupās biežākais pastiprinātas gāzu uzkrāšanās cēlonis ir tādu uzturproduktu lietošana, kas veicina gāzu veidošanos. Pie tam dažādiem slimniekiem šie produkti var būt atšķirīgi. Lielākai daļai slimnieku vēdera uzpūšanos izraisa pākšaugi (zirņi, pupas), dārzeņi (kāposti), gāzēti dzērieni. Dažiem cilvēkiem meteorisms rodas no augļiem, rupjmaizes vai cita uzturprodukta. Ja smaguma sajūta un vēdera uzpūšanās notikusi pēc pārēšanās vai gāzes pastiprināti veidojošo produktu lietošanas, var izmantot tautas līdzekļus, kas satur ēteriskās eļļas. Tās veicina zarnu peristaltiku un mazina spazmas. Šādi līdzekļi ir ķimenes, fenhelis, piparmētra un dilles. Ja tomēr ar tautas līdzekļiem nevar panākt pašsajūtas uzlabošanos, var ieteikt vieglus spazmolītiskus līdzekļus – drotaverīnu, otilonija bromīdu, spazmolitīnu. Efektīvi ir arī simetikona preparāti. Iemeslu, kāpēc kuņģa un zarnu traktā pastiprināti veidojas gāzes, ir ļoti daudz. Jebkuras gastroenteroloģiskas slimības gadījumā viens no simptomiem var būt meteorisms. Tā kā cilvēkam visas orgānu sistēmas mijiedarbojas, arī citu orgānu sistēmu slimības var izraisīt meteorismu. Meteorisma cēloņi ir šādi: 1) faktori, kas veicina pastiprinātu gāzu veidošanos: – aerofāgija, – pastiprināta gāzu veidošanās no uzturvielām, – fermentu veidošanās nomākums; 2) faktori, kas rada uzsūkšanās traucējumus: – bakteriāls vai nebakteriāls zarnu gļotādas iekaisums, – venozā stāze; 3) faktori, kas rada gāzu evakuācijas traucējumus: – spazmas, stenoze, saaugumi, veidojumi, – mehāniski vai reflektoriski peristaltikas traucējumi. Vēdersāpes zīdaiņiem Bērni bieži sūdzas par vēdersāpēm. Jaundzimušā vai zīdaiņa (visbiežāk līdz trīs mēnešu vecumam) vecāki stāsta ārstam, ka bērns drīz pēc ēšanas vai reizēm jau tās laikā kļūst nemierīgs, staipa kājas, kliedz, “met gaisā vēderu”. Reizēm raudāšana ir intensīva, ilgstoša. Bērns kliedz un samērā bieži atgrūž uzņemto barību. Vecāki ir satraukušies, tāpēc meklē palīdzību. Jānoskaidro, cik bieži ir šādas lēkmes, cik ilgi bērns raud, kas bērnu nomierina? Ja zīdainis nomierinās, kad viņu paņem rokās, pieliek viņa vēderu pie māmiņas vai tēta krūtīm vai vēdera, pamasē vēderu pulksteņa gaitas virzienā, un pēc tā visa bērnam atiet gāzes un viņš aizmieg, diezgan droši varam vecākiem paskaidrot, ka diskomfortu rada zarnu kolikas, ka tas nav nekas bīstams un ar laiku tās mazināsies vai pāries. Jaundzimušam un zīdainim zarnu trakts vēl nav pilnībā nobriedis, tāpēc nepilnīgi darbojas arī kuņģa sulas un fermentatīvā sistēma. Bērns, zīžot krūti vai pudelīti, reizē ar pienu vai piena aizstājēju norij diezgan daudz gaisa. Tas viss rada gāzu veidošanos gremošanas traktā, zarnu sienu iestiepšanos un sāpes, par ko zīdainis ziņo ar skaļu kliegšanu. Šādā gadījumā varam ieteikt katrā barošanas reizē dot simetikonu vai dimetikonu. Ja, izjautājot vecākus, noskaidrojat, ka bērns intensīvi raud jau pāris stundu vai ilgāk, neēd, ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, vēdera izeja ir vai nu ļoti bieža, vai nav bijusi ilgu laiku, bērnam ir vemšana, vēders uzpūsts, vispareizākā rīcība būtu sazināties ar ģimenes ārstu vai pediatru, jo iespējams, ka nepieciešama steidzama bērna hospitalizēšana. Ja reizē ar vēdera uzpūšanos ir iepriekš minētie simptomi, tas var liecināt arī par kādu akūtu slimību, kuras gadījumā nepieciešama stacionāra palīdzība. Tā var būt kāda infekcijas slimība ar enterokolītisko sindromu vai akūta ķirurģiska slimība. Malabsorbcijas sindroms un celiakija Jau agrīnā vecuma bērniem, tāpat arī pieaugušiem samērā biežs meteorisma cēlonis ir malabsorbcijas sindroms. Malabsorbcija ir nepietiekama barības vielu absorbcija jeb uzsūkšanās tievā zarnā. Sastopama gan olbaltumu, gan ogļhidrātu, gan tauku malabsorbcija. Uzsūkšanās traucējumus visbiežāk veicina šīs vielas šķeļošo enzīmu trūkums, kas var būt gan piedzimts (ģenētiski noteikts), gan iegūts (pēc pārciestas zarnu infekcijas). Malabsorbcijas klīnisko ainu nosaka tauku, olbaltumu un ogļhidrātu šķelšanās un uzsūkšanās traucējumi, kam seko zarnu baktēriju proliferācija, kā arī rūgšanas un pūšanas baktēriju proliferācija. Līdz ar tauku, olbaltumu un ogļhidrātu uzsūkšanās traucējumiem mazinās arī mikroelementu (dzelzs, kalcija, magnija) un vitamīnu uzsūkšanās. Tāpēc līdzās klīniskiem pamatsimptomiem (caureja, ķermeņa masas mazināšanās, vēdera uzpūšanās, sāpes) rodas arī mazasinība, matu izkrišana, stomatīts, kaulu sāpes u. c. Eiropā (arī Latvijā) samērā bieža slimība (0,05 – 0,2% gadījumu) ir celiakija jeb glutēna enteropātija – kviešu, miežu un rudzu olbaltuma glutēna un tā sastāvdaļas gliadīna toksiska iedarbība uz tievās zarnas gļotādu. Ja celiakijas gaita ir viegla un klīniskie simptomi mazizteikti, slimība bieži netiek diagnosticēta. Tipiskie celiakijas simptomi ir caureja (mēdz būt arī aizcietējumi vai normāla vēdera izeja), meteorisms, mazasinība, vājš muskulatūras tonuss, fiziskās un psihoemocionālās attīstības aizture, ja slimība sākusies zīdaiņa vecumā un nav laikus ārstēta. Malabsorbcijas sindroma un celiakijas ārstēšanas pamatprincips, protams, ir stingri noteikta diēta. Diētas terapiju nevar aizstāt ar medikamentiem. Tā kā viens no galveniem simptomiem ir meteorisms un sāpes, simptomātiskā terapijā tiek izmantoti spazmolītiski preparāti – otilonija bromīds, hioscīna butilbromīds, drotaverīns, kā arī kombinēti līdzekļi. Spazmolītisko līdzekli šādos gadījumos var ieteikt vienu pašu vai kombinācijā ar simetikona preparātiem. Kairinātas zarnas sindroms Viena no ļoti biežām slimībām, kas rada diskomfortu, sāpes, pazemina dzīves kvalitāti, ir kairinātas zarnas sindroms. Ar šo slimību četras reizes biežāk slimo sievietes. Arī šās slimības viens no galveniem simptomiem ir meteorisms, ko pavada sāpes un vēdera izejas traucējumi. Kairinātas resnās zarnas sindroma cēloņi joprojām ir neskaidri. Jādomā, ka galvenokārt vainojams fizisks, psihoemocionāls stress, pārslodze, neregulāra ēšana. Vairums gastroenterologu ieteic sākt ārstēšanu bez medikamentiem – regulējot uzturu, sākot fizikālās un ūdens procedūras, psihoterapiju. Ja nepieciešams, pret ilgstošām sāpēm un vēdera uzpūšanos lietojami antiholīnerģiskie spazmolītiskie preparāti (platifilīns, atropīns, spazmolitīns). Aizkuņģa dziedzera un žultsceļu kaites Pastiprinātu gāzu veidošanos var izraisīt aizkuņģa dziedzera eksokrīna disfunkcija ar fermentu veidošanās nomākumu un žultsceļu diskinēzija ar žults sastāva pārmaiņām, kuru dēļ uzņemtās uztura sastāvdaļas netiek pilnībā šķeltas un rūgšanas un pūšanas gaitā notiek gāzu veidošanās. Pacients sūdzas par smaguma sajūtu, meteorismu, var būt nepatīkama smaka no mutes. Arī šai gadījumā līdzās pamatpatogēniskā faktora novēršanai un ārstēšanai vai fermentpreparātiem tiek ieteikti spazmolītiskie līdzekļi meteorisma un sāpju mazināšanai. Vēres 1. Skuja N., Danilāns A., Geldnere G. Praktiskā gastroenteroloģija un hepatoloģija. R., 1999. 2. McNally P. R. GI/Liver secrets. 2001. 3. Travis S. P. L., Taylor R. H. Gastroenterology. 4. Purviņš I. Praktiskā farmakoloģija. R., 1997. 5. Ranka I. Meteorisms. Latvijas Ārsts; 2:1996. 6. Zariņš Z., Neimane L. Uztura mācība. R., 1998.