farmacija-mic.lv - viss par farmāciju

Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi

Ar grozījumiem:

MK 26.06.2007. not. nr.435 (L.V., 29.jūn., nr.104;Ziņotājs, 2007, nr.17)
MK 05.02.2008. not. nr.77  (L.V., 8.febr., nr.22;Ziņotājs, 2008, nr.6)
MK 02.06.2008. not. nr.392 (L.V., 5.jūn., nr.87)

(prot. Nr.13  32.§)

Izdoti saskaņā ar
Ārstniecības likuma 60.pantu un
likuma "Par narkotisko un
psihotropo vielu un zāļu likumīgās
aprites kārtību" 36.panta pirmo daļu
(Norāde MK 26.06.2007. noteikumu nr.435 redakcijā)

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka recepšu (izņemot veterinārās receptes) veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas kārtību.
2. Ir šādas recepšu veidlapas:
2.1. receptes veidlapa, uz kuras izraksta par pilnu samaksu izsniedzamās zāles un medicīniskās ierīces, izņemot narkotiskās, psihotropās zāles un zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem (turpmāk – parastās receptes veidlapa) (1.pielikums);
2.2. receptes veidlapa, uz kuras izraksta narkotiskās un psihotropās zāles, arī zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, kā arī zāles un medicīniskās ierīces, kuru iegādes izdevumus pacientam daļēji vai pilnībā kompensē (turpmāk – īpašās receptes veidlapa) (2.pielikums).

3. Reklāma uz receptes (arī receptes veidlapas otrā pusē) ir aizliegta.

II. Recepšu veidlapu izgatavošana un uzglabāšana

4. Recepšu veidlapas iespiež tipogrāfiski atbilstoši šo noteikumu 1. un 2.pielikumam. Tipogrāfiski iespiež arī receptes sēriju un kārtas numuru, ievērojot, ka recepšu veidlapu sērijas, kā arī kārtas numuri sērijas ietvaros neatkārtojas.

5. Receptes veidlapas izmērs ir 12 × 18 cm. Receptes veidlapa ir iespiesta uz baltas krāsas papīra ar ūdenszīmēm. Iespiedteksts ir melnā krāsā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.06.2007. noteikumiem nr.435)

6. Parastās receptes veidlapas apmales un daļa, kuru aizpilda aptiekā, ir iekrāsota gaiši zilā krāsā. Īpašās receptes veidlapa sastāv no diviem paškopējošu veidlapu eksemplāriem:
6.1. pirmā eksemplāra veidlapas apmales un daļa, kuru aizpilda aptiekā, ir iekrāsota gaiši sārtā krāsā;
6.2. otrā eksemplāra veidlapas apmales un daļa, kuru aizpilda aptiekā, ir iekrāsota dzeltenā krāsā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.06.2007. noteikumiem nr.435)

7. Recepšu veidlapas ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām izplata Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (turpmāk – aģentūra). Aģentūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkumiem valsts vajadzībām organizē pasūtījumu recepšu veidlapu izgatavošanai, kā arī recepšu veidlapu tipogrāfisko iespiešanu, paredzot šo noteikumu 5. un 6.punktā minēto aizsargmehānismu iestrādi, lai nepieļautu recepšu veidlapu viltošanas iespējas.

8. Komersants, kurš atbilstoši ar aģentūru noslēgtajam līgumam tipogrāfiski iespiež recepšu veidlapas, nodrošina recepšu veidlapu un recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālu glabāšanu tā, lai tiem nepiekļūtu nepiederošas personas. Tipogrāfiski iespiestās recepšu veidlapas kopā ar pavadzīmi, kā arī recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālus komersants nodod aģentūrai. Brāķētās recepšu veidlapas komersants nodod aģentūrai, sastādot nodošanas aktu.

9. Aģentūras direktors norīko amatpersonu, kas ir atbildīga (turpmāk – atbildīgā amatpersona) par:
9.1. recepšu veidlapu saņemšanu no komersanta, kurš iespiež recepšu veidlapas, to uzskaiti, glabāšanu un izsniegšanu ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām;
9.2. recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālu saņemšanu un uzglabāšanu, ņemot vērā, ka parasto recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālus glabā vienu gadu, bet īpašo recepšu veidlapu izgatavošanai izmantoto fotomateriālu oriģinālus – trīs gadus;
9.3. brāķēto un no aprites izņemto recepšu veidlapu uzskaiti un iznīcināšanu.

10. Ārstniecības iestādes vadītājs nodrošina un ir atbildīgs par recepšu veidlapu glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu ārstniecības personām, kas strādā attiecīgajā ārstniecības iestādē, kā arī par to neizlietoto īpašo recepšu uzskaiti, uzglabāšanu un iznīcināšanu, kas saskaņā ar šo noteikumu 25.punktu saņemtas atpakaļ no pacientiem (turpmāk – neizlietota recepte), un no aprites izņemto recepšu veidlapu uzskaiti un nodošanu aģentūrai, sastādot par to nodošanas aktu.

11. Īpašo recepšu veidlapas aģentūrā un ārstniecības iestādē reģistrē īpašo recepšu veidlapu reģistrācijas žurnālā, lai varētu nodrošināt recepšu veidlapu uzskaiti un aprites kontroli iestādē. Īpašo recepšu veidlapu reģistrācijas žurnāla paraugu nosaka attiecīgi aģentūras direktors un ārstniecības iestādes vadītājs.
(MK 26.06.2007. noteikumu nr.435 redakcijā)

12. Aģentūrā īpašo recepšu veidlapas un to fotomateriālu oriģinālus glabā ar signalizāciju aprīkotā seifā, kas novietots pret nepiederošu personu iekļūšanu nodrošinātā un ar signalizāciju aprīkotā telpā. Parasto recepšu veidlapas un to fotomateriālu oriģinālus, kā arī brāķētās un no aprites izņemtās recepšu veidlapas glabā telpā, kas ir nodrošināta pret nepiederošu personu iekļūšanu, ievērojot, ka brāķētās un no aprites izņemtās recepšu veidlapas līdz to iznīcināšanai glabā nodalīti, lai nepieļautu to sajaukšanu ar derīgajām recepšu veidlapām.

13. Atbildīgā amatpersona nodrošina recepšu veidlapu izsniegšanu pēc ārstniecības iestādes vadītāja apstiprināta (ārstniecības iestādes vadītāja paraksts un ārstniecības iestādes zīmogs) pieprasījuma. Pieprasījumā norāda ārstniecības iestādes rekvizītus, pieprasījuma datumu, numuru, recepšu veidlapu veidu un skaitu. Parastās recepšu veidlapas izsniedz arī pēc ārsta rakstiska pieprasījuma. Šajā pieprasījumā norāda ārsta vārdu, uzvārdu, diploma numuru, adresi, tālruņa numuru, recepšu veidlapu skaitu, pieprasījuma datumu, kā arī apliecina norādīto informāciju ar parakstu. Īpašo recepšu veidlapu pieprasījums ir derīgs septiņas dienas. Īpašo recepšu veidlapu pieprasījumu aģentūrā glabā trīs gadus, parasto recepšu veidlapu pieprasījumu – vienu gadu.

14. Atbildīgā amatpersona nodrošina, lai uz parasto recepšu veidlapu pieprasījuma tiktu norādīts izsniegto recepšu veidlapu skaits, izsniegto recepšu sērija un numuri, recepšu veidlapu izsniegšanas datums, kā arī izsniedzējs (vārds, uzvārds). Minēto informāciju izsniedzējs un saņēmējs apliecina ar parakstu.

15. Aģentūra recepšu veidlapas izsniedz personai, kura rīkojas ārstniecības iestādes vadītāja uzdevumā ar ārstniecības iestādes vadītāja apstiprinātu pilnvaru. Pilnvarā norāda amatpersonu, kas ir tiesīga saņemt īpašo recepšu veidlapas, pilnvaras izsniegšanas datumu un numuru, kā arī derīguma termiņu, kas nav ilgāks par septiņām dienām. Amatpersona, saņemot recepšu veidlapas, iesniedz pilnvaru un uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī iesniedz garantijas vēstuli, ja maksājums tiek veikts ar pārskaitījumu. Ārsts, saņemot parastās recepšu veidlapas zāļu izrakstīšanai personīgai lietošanai, uzrāda personu apliecinošu dokumentu, diplomu, kas apliecina viņa izglītību, vai ārsta sertifikātu.

16. Ārstniecības iestādē no aģentūras saņemtās recepšu veidlapas, kā arī no aprites izņemtās recepšu veidlapas līdz to nodošanai aģentūrai un neizlietotās receptes līdz to iznīcināšanai glabā ar signalizāciju aprīkotā seifā, kas novietots pret nepiederošu personu iekļūšanu nodrošinātā vietā, ievērojot, ka no aprites izņemtās recepšu veidlapas un neizlietotās receptes glabā nodalīti, lai nepieļautu to sajaukšanu ar derīgajām recepšu veidlapām. Ārstniecības persona nodrošina saņemto recepšu veidlapu glabāšanu, lai tām nepiekļūtu nepiederošas personas.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.06.2007. noteikumiem nr.435)

17. Brāķētās, bojātās, no aprites izņemtās recepšu veidlapas un neizlietotās receptes reģistrē nederīgo recepšu veidlapu un recepšu reģistrācijas žurnālā, lai nodrošinātu recepšu veidlapu uzskaiti un aprites kontroli, tai skaitā izdarot atzīmi par recepšu veidlapu vai recepšu iznīcināšanu un no aprites izņemto recepšu veidlapu nodošanu aģentūrai (akta numurs un datums). Nederīgo recepšu veidlapu un recepšu reģistrācijas žurnāla paraugu nosaka attiecīgi aģentūras direktors un ārstniecības iestādes vadītājs.
(MK 26.06.2007. noteikumu nr.435 redakcijā)

18. Šo noteikumu 11. un 17.punktā minēto reģistrācijas žurnālu (turpmāk – reģistrācijas žurnāls) lapas numurē un cauršuj. Reģistrācijas žurnālus attiecīgās iestādes vadītājs pirms pirmā ieraksta izdarīšanas apstiprina ar parakstu un iestādes zīmogu.

19. Ierakstus reģistrācijas žurnālos numurē, un tos izdara, neatstājot brīvu vietu un nedzēšot ierakstus. Labojumus apliecina ar vārdiem "Labotam ticēt", atbildīgās amatpersonas vai ārstniecības iestādes vadītāja parakstu un attiecīgās iestādes zīmogu.

20. Ārstniecības iestādes un aģentūras vadītājs izveido komisiju (iekļaujot tajā attiecīgās iestādes darbiniekus), kura reizi mēnesī pārbauda, kā iestādē tiek ievērota recepšu veidlapu glabāšanas kārtība, kā arī veic recepšu veidlapu inventarizāciju. Par pārbaudes rezultātiem komisija sastāda inventarizācijas aktu. Inventarizācijas aktu iestāde glabā trīs gadus.

21. Ja konstatē īpašo recepšu veidlapu iztrūkumu vai pārpalikumu, ir notikusi zādzība, laupīšana vai zaudējumi radušies stihiskas nelaimes dēļ, attiecīgo seifu aizzīmogo un par notikušo faktu nekavējoties ziņo Veselības inspekcijai, kā arī Valsts policijai (ja ir notikusi zādzība vai laupīšana).
(MK 26.06.2007. noteikumu nr.435 redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 05.02.2008. noteikumiem nr.77)

22. Šo noteikumu 21.punktā minētajā gadījumā iestādes vadītājs izveido komisiju. Komisijas sastāvā ir:
22.1. iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona;
22.2. atbildīgā amatpersona (ja atgadījums noticis aģentūrā);
22.3. Veselības inspekcijas pārstāvis.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 05.02.2008. noteikumiem nr.77)

23. Šo noteikumu 22.punktā minētā komisija sastāda aktu. Aktā norāda atgadījuma veidu, recepšu veidlapu sēriju, numurus, daudzumu, akta sastādīšanas datumu un komisijas locekļus (vārdu, uzvārdu un amatu). Aktu sastāda divos eksemplāros, un to paraksta visi komisijas locekļi. Pirmais akta eksemplārs paliek ārstniecības iestādē vai aģentūrā (ja atgadījums noticis aģentūrā), otro nodod Veselības inspekcijai. Ja konstatēts recepšu veidlapu iztrūkums (arī zādzība vai izlaupīšana), Veselības inspekcija informē aptiekas par attiecīgo recepšu veidlapu sēriju un numuriem.
(MK 05.02.2008. noteikumu nr.77 redakcijā)

24. Brāķētās un no aprites izņemtās recepšu veidlapas aģentūrā, bojātās recepšu veidlapas un neizlietotās receptes ārstniecības iestādē iznīcina attiecīgi aģentūras vai ārstniecības iestādes vadītāja izveidotās komisijas (vismaz divu personu sastāvā) klātbūtnē. Par recepšu veidlapu/recepšu iznīcināšanu sastāda aktu divos eksemplāros, norādot iznīcināto recepšu veidlapu/recepšu veidu, sēriju, numurus, daudzumu, iznīcināšanas vietu, datumu, iznīcināšanas veidu, citus ar iznīcināšanu saistītus apstākļus, kā arī komisijas locekļus (vārds, uzvārds un amats). Aktu paraksta visi komisijas locekļi. Akta pirmo eksemplāru attiecīgi aģentūrā vai ārstniecības iestādē glabā trīs gadus, bet akta otro eksemplāru triju dienu laikā nosūta Veselības inspekcijai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.06.2007. noteikumiem nr.435 un MK 05.02.2008. noteikumiem nr.77)

25. Ārstniecības persona, izrakstot īpašo recepti narkotisko vai tām pielīdzināto psihotropo zāļu iegādei, informē pacientu, ka neizlietotās īpašās receptes nododamas ārstniecības iestādē, kurā tās ir izrakstītas.

26. Īpašās receptes, uz kurām ir izrakstītas narkotiskās vai tām pielīdzinātās psihotropās zāles, aptiekā glabā piecus gadus, bet pārējās īpašās receptes glabā trīs gadus. Parastās receptes aptiekā glabā vienu gadu.

27. Šo noteikumu 35.punktā minēto vairākkārt izmantojamo recepti līdz visa izrakstītā zāļu daudzuma saņemšanai glabā pacients vai, ar pacienta piekrišanu, aptieka, kurā pacients turpmāk saņems uz receptes izrakstītās zāles. Ja recepti glabā aptieka, tā nekavējoties informē pacientu par aptiekas atrašanās vietas maiņu vai citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izrakstīto zāļu pieejamību pacientam. Ja pacients nenoslēgto recepti neatstāj aptiekā, aptieka nodrošina receptes datu un informācijas par izsniegtajām zālēm reģistrēšanu tā, lai nodrošinātu Veselības inspekcijai iespēju pārbaudīt zāļu izsniegšanas pamatotību. Pēc visa izrakstītā zāļu daudzuma izsniegšanas recepti patur aptiekā, kurā izdarīts pēdējais pirkums.
(MK 02.06.2008. noteikumu nr.392 redakcijā)

28. Līdz 2008.gada 31.decembrim iespiestās īpašās receptes otro eksemplāru aptieka pēc receptes noslēgšanas nodod pacientam. Ja uz īpašās receptes izrakstīto medikamentu iegādes izdevumus daļēji vai pilnībā sedz apdrošināšanas sabiedrība, attiecīgās receptes otro eksemplāru aptieka var nodot apdrošināšanas sabiedrībai saskaņā ar noslēgto līgumu par medikamentu apmaksu.
(MK 02.06.2008. noteikumu nr.392 redakcijā)

III. Recepšu izrakstīšanas kārtība

29. Recepti izraksta uz noteikta parauga veidlapām (1. un 2.pielikums), ievērojot šo noteikumu 3.pielikumā minētās recepšu veidlapu aizpildīšanas prasības. Recepti izraksta skaidri salasāmā rokrakstā vai arī izmantojot datoru vai citus tehniskos līdzekļus, kas nodrošina skaidru un nepārprotamu datu uztveri. Ārstniecības personai aizliegts saņemt un uzglabāt recepšu veidlapas, kurās ir norādīts zāļu nosaukums.

30. Receptes rekvizīti un teksts ir skaidri salasāms un neizdzēšams. Izrakstot recepti, nav pieļaujamas kļūdas un labojumi. Abiem īpašās receptes eksemplāriem jābūt identiski aizpildītiem un apstiprinātiem.

31. Uz receptēm izraksta zāles un medicīniskās ierīces pacientu primārai un sekundārai ambulatorai ārstēšanai. Uz receptēm aizliegts izrakstīt zāles un medicīniskās ierīces ārsta prakses nodrošināšanai.

32. Tiesības izrakstīt parasto recepti ir ārstam un ārsta palīgam (feldšerim), kas strādā ārstniecības iestādē. Ārstam, kas nestrādā ārstniecības iestādē, atļauts izrakstīt zāles uz parastās receptes tikai personīgai lietošanai.

33. Tiesības izrakstīt īpašo recepti ir tikai ārstam, kas strādā ārstniecības iestādē. Tiesības izrakstīt zāles un medicīniskās ierīces, kuru iegādes izdevumus pacientam daļēji vai pilnībā sedz no zāļu iegādes izdevumu kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību (turpmāk – kompensācijas kārtība), ir ārstam, kas ir līgumattiecībās ar aģentūru.
(MK 02.06.2008. noteikumu nr.392 redakcijā)

34. Zāles, kas satur buprenorfīnu, drīkst izrakstīt tikai narkologs pacientam, kuram valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" ir izsniegusi buprenorfīnu aizvietojošās terapijas programmas karti. Narkologs ziņas par izrakstīto zāļu nosaukumu, devu, daudzumu, izrakstīšanas datumu un receptes numuru norāda arī minētajā programmas kartē. Recepti to zāļu iegādei, kas satur buprenorfīnu, pacientam izraksta ne biežāk kā reizi divās nedēļās.
(MK 26.06.2007. noteikumu nr.435 redakcijā)

34.1 Zāles, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu klasifikācijas kārtību ir paredzētas ambulatorai ārstēšanai, bet var izraisīt nopietnas blakusparādības, kuru dēļ to lietošanai nepieciešami attiecīgas ārstniecības nozares speciālista norādījumi un uzraudzība visā ārstēšanas laikā, un kurām tiek piemērots apzīmējums "Pr. II" ar ārsta specialitātes norādi, drīkst izrakstīt tikai norādītās specialitātes ārsts.
(MK 26.06.2007. noteikumu nr.435 redakcijā)

34.2 Izrakstot zāles, kuru lietošana var radīt paaugstinātu risku veselībai un kuru lietošanai ir jābūt īpaši uzraudzītai, ievēro zāļu reģistrācijas apliecības turētāja (īpašnieka) izstrādātās un ar Zāļu valsts aģentūru saskaņotās konkrēto zāļu lietošanas risku novēršanas programmas. Zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) nodrošina šo programmu pieejamību ārstiem, kuriem ir tiesības izrakstīt attiecīgās zāles.
(MK 26.06.2007. noteikumu nr.435 redakcijā)

34.3 Zāles, kas satur izotretinoīnu, reproduktīva vecuma sievietēm drīkst izrakstīt ne vairāk kā viena mēneša ilgam ārstēšanas kursam, ņemot vērā saskaņā ar šo noteikumu 34.2 punktā noteikto zāļu reģistrācijas apliecības turētāja (īpašnieka) izstrādāto un ar Zāļu valsts aģentūru saskaņoto Grūtniecības plānošanas programmu. Zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks) nodrošina Grūtniecības plānošanas programmas pieejamību ārstiem, kuriem ir tiesības izrakstīt zāles, kas satur izotretinoīnu.
(MK 26.06.2007. noteikumu nr.435 redakcijā)

35. Ja ārsts, izrakstot zāles uz parastās receptes veidlapas, paredz iespēju pacientam iegādāties zāles regulāri, izrakstīto zāļu daudzumu saņemot aptiekā pa daļām ne biežāk kā reizi mēnesī, ārsts uz receptes norāda "Ārstēšanas kursam". Minēto norādi ārsts apstiprina ar parakstu un personīgo spiedogu, un šī recepte tiek uzskatīta par vairākkārt izmantojamo recepti.

36. Uz vienas parastās receptes veidlapas zāles un medicīniskās ierīces izraksta ne vairāk kā trīs mēnešus ilgam ārstēšanas kursam, izņemot šo noteikumu 4.pielikumā minētās zāles, kuras ārsts šo noteikumu 35.punktā minētajā vairākkārt izmantojamajā receptē var izrakstīt ārstēšanas kursam līdz vienam gadam.

37. Uz vienas īpašās receptes veidlapas atļauts izrakstīt tikai vienas zāles vai medicīnisko ierīci, sekundāro iepakojumu (turpmāk – iepakojums) skaitu paredzot ne vairāk kā trīs mēnešus ilgam ārstēšanas kursam.

38. Izrakstot recepti narkotisko un tām pielīdzināto psihotropo zāļu iegādei, ārsts nepārsniedz šo noteikumu 5.pielikumā noteikto narkotisko un tām pielīdzināto psihotropo vielu maksimālo daudzumu, ko atļauts izrakstīt uz vienas receptes.

39. Izrakstot recepti psihotropo zāļu (izņemot šo noteikumu 38.punktā minēto gadījumu) un narkotisko analgētisko līdzekļu iegādei, ārsts izraksta zāles ārstēšanas kursam līdz vienam mēnesim. Psihiatrs, narkologs, neirologs un ģimenes ārsts kompensācijas kārtības ietvaros minētās zāles var izrakstīt ārstēšanas kursam līdz trim mēnešiem.
(MK 26.06.2007. noteikumu nr.435 redakcijā)

40. Ja ārstniecības persona pacientam izraksta narkotiskās vai psihotropās zāles vai zāles, kuras Zāļu valsts aģentūra ir atzinusi par narkotiskiem analgētiskiem līdzekļiem, tā izdara ierakstu pacienta ambulatorajā kartē un norāda attiecīgo zāļu nosaukumu, devu, daudzumu un izrakstīšanas datumu. Ārstniecības iestādes vadītājs ne retāk kā reizi mēnesī nodrošina minēto zāļu izrakstīšanas terapeitiskās pamatotības un pareizības pārbaudi.

41. Spirtu vai spirta ūdens šķīdumu ārstniecības persona izraksta uz parastās receptes veidlapas. Uz receptes izraksta līdz 150 g 96 % spirta vai spirta ūdens šķīdumu, vai aptiekā izgatavotās zāles, kas satur līdz 150 g 96 % spirta.

42. Uz receptēm aizliegts izrakstīt šādus narkozes līdzekļus:
42.1. GHB (nātrija oksibutirāts un litija oksibutirāts);
42.2. fentanila injekciju šķīdums;
42.3. dietilēteris.

43. Izrakstot recepti, atļauts lietot tikai šo noteikumu 6.pielikumā minētos receptūras saīsinājumus latīņu valodā.

44. Parasto recepti ārstniecības persona apstiprina ar parakstu un personīgo spiedogu. Ja izraksta īpašo recepti, papildus ir nepieciešams ārstniecības iestādes zīmogs (prakses ārsti var izmantot personīgo spiedogu, kurā iekļauti ārsta prakses rekvizīti).

45. Ja ārstniecības persona Farmācijas likumā noteiktajos gadījumos izraksta recepti tādu zāļu iegādei, kas nav iekļautas Latvijas Republikas reģistrēto zāļu sarakstā, tā informē pacientu par šo zāļu iegādes kārtību.

46. Pēc pacienta lūguma ārstniecības persona, kas izraksta recepti, izsniedz receptes norakstu vai kopiju. Aptiekā aizliegts izsniegt zāles vai medicīniskās ierīces pret receptes norakstu, kopiju vai otro eksemplāru.

47. Ārstniecības personai aizliegts izsniegt pacientam neaizpildītas vai daļēji aizpildītas recepšu veidlapas, izņemot šo noteikumu 3.pielikumā minētos gadījumus, kad atsevišķi receptes rekvizīti var netikt norādīti.

48. Īpašās receptes derīguma termiņš ir 30 dienu. Parastās receptes derīguma termiņš ir trīs mēneši, izņemot:
48.1. recepti, uz kuras izrakstītas šo noteikumu 34.3 punktā minētās zāles un kuras derīguma termiņš ir septiņas dienas;
48.2. šo noteikumu 36.punktā minēto vairākkārt izmantojamo recepti, kuras derīguma termiņu (kas nepārsniedz vienu gadu) nosaka ārsts.
(MK 26.06.2007. noteikumu nr.435 redakcijā)

IV. Aptieku un valsts institūciju pienākumi recepšu un
recepšu veidlapu apritē

49. Ja zāles un medicīniskās ierīces izrakstītas uz īpašo recepšu veidlapām, aptieka saskaņā ar līgumu par recepšu datu apstrādi elektroniski sniedz aģentūrai šādu informāciju:
49.1. receptes sērija un numurs;
49.2. E veidlapas veids (ja recepte ir izrakstīta citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Norvēģijas, Islandes, Lihtenšteinas vai Šveices pilsonim saskaņā ar starptautisko līgumu, kas paredz savstarpējus norēķinus par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem);
49.3. receptes izrakstīšanas datums;
49.4. pacienta vārds, uzvārds un personas kods (E veidlapas uzrādītājam – identifikācijas numurs);
49.5. ārstniecības iestādes nosaukums;
49.6. ārsta vārds, uzvārds, personas kods un specialitāte;
49.7. diagnozes kods;
49.8. atbilstoši noteiktajai kompensācijas kārtībai piemērojamais kompensācijas procents;
49.9. apdrošināšanas sabiedrības nosaukums (ja zāļu iegādi pacientam kompensē apdrošināšanas sabiedrība);
49.10. izrakstīto zāļu nosaukums;
49.11. izsniegto zāļu kods un daudzums (iepakojumu skaits). Kompensācijas kārtības ietvaros izplatītajām zālēm papildus norāda viena iepakojuma cenu, apmaksai paredzēto summu (ņemot vērā iepakojumu skaitu) un tās sadalījumu starp pacientu un citu maksātāju;
49.12. zāļu izsniegšanas datums.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.06.2007. noteikumiem nr.435 un MK 02.06.2008. noteikumiem nr.392)

50. Aģentūra:
50.1. uzkrāj un apstrādā šo noteikumu 49.punktā minēto recepšu datus;
50.2. pēc Veselības ministrijas, Zāļu valsts aģentūras, Zāļu cenu valsts aģentūras, Veselības inspekcijas un tiesībaizsardzības institūciju pieprasījuma sniedz informāciju par to zāļu un medicīnisko ierīču patēriņu, kas izrakstītas uz īpašo recepšu veidlapām;
50.3. pēc Veselības ministrijas, Veselības inspekcijas un tiesībaizsardzības institūciju pieprasījuma sniedz informāciju par īpašo recepšu izrakstīšanu.
(MK 02.06.2008. noteikumu nr.392 redakcijā)

51. Veselības inspekcija kontrolē recepšu veidlapu aprites kārtības ievērošanu aģentūrā un ārstniecības iestādēs, kā arī recepšu aprites kārtības ievērošanu aptiekās.
(MK 05.02.2008. noteikumu nr.77 redakcijā)

52. (Svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem nr.77).

V. Noslēguma jautājumi

53. Īpašo recepšu veidlapas un recepšu veidlapas, uz kurām izraksta zāles par diferencētu samaksu, kas iespiestas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, atļauts izmantot līdz 2005.gada 15.jūnijam.

54. Parasto recepšu veidlapas, kas iespiestas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, atļauts izmantot līdz 2005.gada 30.jūnijam.

55. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 14.jūlija noteikumus Nr.250 "Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas un recepšu izrakstīšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 212./213.nr.; 2001, 7.nr.; 2003, 167.nr.).

55.1  Ir pieļaujama Zāļu valsts aģentūras izstrādātās elektroniskās receptes izmantošana, nodrošinot tipogrāfiski iespiestās receptes paralēlo funkcionēšanu līdz pilnīgai elektroniskās receptes sistēmas ieviešanai. Elektroniskās receptes saturs atbilst šo noteikumu prasībām, un to veido saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem.
(MK 26.06.2007. noteikumu nr.435 redakcijā)

55.2 Izrakstīt zāles un medicīniskās ierīces uz recepšu veidlapām, kas iespiestas līdz 2007.gada 30.septembrim, atļauts līdz 2008.gada 1.maijam.
(MK 26.06.2007. noteikumu nr.435 redakcijā)

55.3 Šo noteikumu 28.punkts zaudē spēku ar 2009.gada 1.jūliju.
(MK 02.06.2008. noteikumu nr.392 redakcijā)

55.4 Izrakstīt zāles, nenorādot izrakstāmo zāļu kodu, un medicīniskās ierīces uz īpašo recepšu veidlapām, kas iespiestas līdz 2008.gada 31.decembrim, atļauts līdz 2009.gada 30.jūnijam.
(MK 02.06.2008. noteikumu nr.392 redakcijā)

56. Šo noteikumu 49. un 50.punkts stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents                                                     A.Kalvītis

Veselības ministrs                                                      G.Bērziņš

1.Pielikums. Parastās receptes veidlapas paraugs

2.Pielikums. Īpašās receptes veidlapas paraugs

3.Pielikums. Recepšu veidlapu aizpildīšanas prasības

4.Pielikums. Zāles, kuras uz parastās receptes veidlapas atļauts izrakstīt vairāk nekā trīs mēnešus ilgam ārstēšanās kursam

5.Pielikums. Narkotisko un tām pielīdzināto psihotropo vielu maksimālais daudzums, ko atļauts izrakstīt uz vienas receptes

6.Pielikums. Vispārpieņemtie receptūras saīsinājumi